izķert
Lietojuma biežums :
izķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Strauji satvert un atņemt.
1.1.Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
2.Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
3.sarunvaloda Īsā laikā izpirkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri