izķert
izķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izķeru | izķeram | izķēru | izķērām | izķeršu | izķersim |
| 2. pers. | izķer | izķerat | izķēri | izķērāt | izķersi | izķersiet, izķersit |
| 3. pers. | izķer | izķēra | izķers | |||
Pavēles izteiksme: izķer (vsk. 2. pers.), izķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izķerot (tag.), izķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izķertu
Vajadzības izteiksme: jāizķer
1.Strauji satvert un atņemt.
1.1.Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
2.Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
3.sarunvaloda Īsā laikā izpirkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varētu pat teikt, ka viņus " izķer" ļoti ātri.
- Salacas upē licencēti tiek izķerti signālvēži - cilvēku ievesta sveša suga.
- Ja savā zemē viņus izķer, nāks citi no kaimiņa dārza.
- Kad tie sasniedz noteiktu svaru, tos izķer un nodod pārstrādei.
- Tās vadītājs uzsver: " Simtprocentīgi visus iereibušos izķert mēs nevaram.