Paplašinātā meklēšana
Meklējam izķert.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (44):
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aizkacināt Aizķert.
- daķert Aizķert.
- savalkstīties aizķerties
- aizmesties Aizķerties (1).
- pacipt Aizķerties (1).
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties.
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizklemmēties Aizķerties, iesprūst.
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
- piekabināties Aizķerties, pieķerties.
- aizaķerties Aizķerties.
- daķerties Aizķerties.
- kabelēties Aizķerties.
- kabīties Aizķerties.
- klemmēt Aizķerties.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- aizgrampstīt Aiztvert, aizķert.
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt.
- atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
- piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā).
- aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
- aficēt Kairināt, aizķert.
- iesakārties Kāpjot aizķerties aiz kā un palikt karājoties.
- iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- līdz aknām ļoti lielā mērā, dziļi (aizķert, riebties)
- aizmakšķerēt Meklējot aiz pārskatīšanās aizķert.
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- nemesties Nepieskārties, neaizķerties.
- apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas.
- drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu).
- pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzkārties Refl. --> uzkārt; aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
- saķibināties Saķerties, aizķerties vienam aiz otra.
- aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā.
- aizmeteklis tas, aiz kā var aizķerties, pieturēties
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
izķert citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV