ieviesties
Lietojuma biežums :
ieviesties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Refl. → ieviest (1); tikt ieviestam.
1.1.Kļūt plaši zināmam, izplatīties; kļūt plaši lietojamam.
1.2.Rasties un nostiprināties.
2.Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu).
2.1.Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
3.Refl. → ieviest (3).
3.1.Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri