ievīkstīt
ievīkstīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievīkstu | ievīkstām | ievīkstīju | ievīkstījām | ievīkstīšu | ievīkstīsim |
| 2. pers. | ievīksti | ievīkstāt | ievīkstīji | ievīkstījāt | ievīkstīsi | ievīkstīsiet, ievīkstīsit |
| 3. pers. | ievīksta | ievīkstīja | ievīkstīs | |||
Pavēles izteiksme: ievīksti (vsk. 2. pers.), ievīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievīkstot (tag.), ievīkstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievīkstītu
Vajadzības izteiksme: jāievīksta
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te nu viņa apķērās, ka kreisajā rokā cieši tur kaut ko papīrā ievīkstītu.
- Es to atceros kā dūmakas vērpetēs ievīkstītu vecpilsētu.
- Epizodes, kas ir kā degmaisījuma piles atmiņas taukos, – kodīgas, dzidras, kamēr apkārt nenoteiktības migla, dūmakas vērpetēs ievīkstīta vecpilsēta.
- M.Pupiņš pieļauj, ka dzīvnieks sakodis saimnieku vai miris un tad izmests, par ko liecina tas, ka dzīvnieka ķermenis bijis ievīkstīts lupatās.
- Malkodams tēju, viņš aizdomīgi meta skatienus gan pa labi, gan pa kreisi, uzmanīgi turēja rokās krāniņu, kad aizgāja kafejnīcas tualetē pačurāt; vilkdams virsū vējjaku, viņš ilgi vērās uz palagu palagos ievīkstītu vīru pie kafejnīcas durvīm, kas katram iekšā nācējam un ārā gājējam apskaidroti izdvesa: “ Harī Krišna”.