čurka3
čurka vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čurka | čurkas |
| Ģen. | čurkas | čurku |
| Dat. | čurkam | čurkām |
| Akuz. | čurku | čurkas |
| Lok. | čurkā | čurkās |
1.Dienvidnieks vai aziāts.
2.Padumjš, neattīstīts, neapķērīgs cilvēks.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas bija “ čurka”, kaut kāds melnais.
- Aizies draugam līdzi uz dejām, jo ko viņš, čurka, pilsētā zina.
- Tikai indieši un poļi, un čurkas visādi.
- No uzplečotiem čurkām jau neko nevar zināt.
- Bet visas bija vienisprātis par čurkām, nigeriem un turku salašņām.