aprumelēt
aprumelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprumelēju | aprumelējam | aprumelēju | aprumelējām | aprumelēšu | aprumelēsim |
| 2. pers. | aprumelē | aprumelējat | aprumelēji | aprumelējāt | aprumelēsi | aprumelēsiet, aprumelēsit |
| 3. pers. | aprumelē | aprumelēja | aprumelēs | |||
Pavēles izteiksme: aprumelē (vsk. 2. pers.), aprumelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprumelējot (tag.), aprumelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprumelētu
Vajadzības izteiksme: jāaprumelē
Aprumulēt – rumulējoies aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
Avoti: LLVV