aprunāties
aprunāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprunājos | aprunājamies | aprunājos | aprunājāmies | aprunāšos | aprunāsimies |
| 2. pers. | aprunājies | aprunājaties | aprunājies | aprunājāties | aprunāsies | aprunāsieties, aprunāsities |
| 3. pers. | aprunājas | aprunājās | aprunāsies | |||
Pavēles izteiksme: aprunājies (vsk. 2. pers.), aprunājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprunājoties (tag.), aprunāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprunātos
Vajadzības izteiksme: jāaprunājas
1.Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties; parunāties.
1.1.Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
2.apvidvārds Pārteikties, pateikt (ko) nepareizi.
Avoti: LLVV, ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Policijas darbinieki solījās notikušā apstākļus noskaidrot aprunājoties ar aizdomās turēto vīrieti.
- Bērziņš ir gatavs aprunāties ar katru, lai uzzinātu viņu motivāciju.
- pārstāvja Ilariona Girsa aicinājuma policija no piketa aprunāties izveda citu vīrieti.
- Pēc dalīšanās atmiņu stāstos amatpersonas devās aprunāties ar atnākušajiem pasākuma dalībniekiem.
- Slēpojot vai braucot ar ragaviņām, arvien piegājām pie zvejniekiem aprunāties.