aprumulēt
aprumulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprumulēju | aprumulējam | aprumulēju | aprumulējām | aprumulēšu | aprumulēsim |
| 2. pers. | aprumulē | aprumulējat | aprumulēji | aprumulējāt | aprumulēsi | aprumulēsiet, aprumulēsit |
| 3. pers. | aprumulē | aprumulēja | aprumulēs | |||
Pavēles izteiksme: aprumulē (vsk. 2. pers.), aprumulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprumulējot (tag.), aprumulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprumulētu
Vajadzības izteiksme: jāaprumulē
Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
Avoti: LLVV