aprunāt
aprunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprunāju | aprunājam | aprunāju | aprunājām | aprunāšu | aprunāsim |
| 2. pers. | aprunā | aprunājat | aprunāji | aprunājāt | aprunāsi | aprunāsiet, aprunāsit |
| 3. pers. | aprunā | aprunāja | aprunās | |||
Pavēles izteiksme: aprunā (vsk. 2. pers.), aprunājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprunājot (tag.), aprunāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprunātu
Vajadzības izteiksme: jāaprunā
Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau tagad Austrijas pārstāve Končita Vursta ir viens no aprunātākajiem personāžiem.
- Projekts paredz arī daudz aprunāto tā dēvēto " kapu tramvaju".
- Aprunāt jau mēs protam, bet uzdrošinies pati kaut ko darīt!
- Tas ir labāk, nekā sēdēt uz soliņa un aprunāt garāmgājējus.
- Lasīju, ka tajā " krējumā" visi cits citu aprunā.