Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprunāt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (63):
- insinuēt Apmelot; izplatīt melīgus izdomājumus; ļaunprātīgi aprunāt.
- riet aprunāt un nolamāt.
- trīt mēli aprunāt, tenkot; pļāpāt, mēļot.
- celt negodu aprunāt.
- skalot aprunāt.
- apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
- aizpelt Ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām.
- ķirzāt Bārt, lamāt, sunīt, aprunāt.
- saķengāt Celt neslavu, aprunāt.
- slāvīt Celt neslavu, aprunāt.
- gvergzdēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt; gverkstēt.
- gverkstēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt.
- paskalāt Daudz pļāpāt, aprunāt kādu.
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- locīt mēli daudz runāt; aprunāt.
- iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot.
- izplakšķēt Izpļāpāt, aprunāt.
- uzņem kā govs uz ragiem izsmiet, kaitināt, aprunāt.
- svīnīt Kaunināt, aprunāt.
- krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- (no)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- suņķēt lamāt, pelt, aprunāt; arī zobot.
- lamsnāt Lamāt, zākāt; aprunāt, dot iesauku; lamstīt.
- lamstīt Lamāt, zākāt; aprunāt, dot iesauku.
- lēzēt Lēnām, vārdu pa vārdam sakot, citus aprunāt.
- melava melis un aprunātājs.
- lacinātājs Mēlnesis, apmelotājs, aprunātājs.
- maltuve Mēlnesis, aprunātājs, apmelotājs.
- baldzis Mēlnesis, aprunātājs.
- soklacis Mēlnesis, aprunātājs.
- nomelot Melojot izbārt, aprunāt, melīgi apsūdzēt.
- glamstīties Melst niekus, otru aprunāt.
- šļammāt Nepieklājīgi runāt, lamāties, aprunāt.
- pulgot Nievāt, pelt, aprunāt.
- pulga Nievātājs, aprunātājs.
- deldēt mēli pārrunāt ko ikdienišķu, visur saskatot ko peļamu, aprunāt kādu.
- sprēķot pārrunāt, aprunāt, pārmest.
- čarža Pļāpa, aprunātājs, klačotājs.
- gvelža Pļāpa, aprunātājs.
- švīkstoņa Pļāpa, mēlnesis, cilvēks, kas švīkst, mīl citus aprunāt.
- plukšķis Pļāpa; citu aprunātājs, zobgalis, ņirga.
- tēgāt Pļāpāt, aprunāt; runāt.
- perāt pļāpāt, aprunāt.
- gvelšāt Pļāpāt, aprunāt.
- klemst Pļāpāt, aprunāt.
- vačīt Pļāpāt, aprunāt.
- kulstīt mēli pļāpāt, runāt ko nenozīmīgu; aprunāt.
- tēkāt Pļāpāt, tukšu runāt, aprunāt.
- gara mēle pļāpīgums, tieksme aprunāt.
- klizot Radīt aizdomas, aprunāt, arī apmelot.
- mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs.
- ķēzīt Rupji lamāt, ķengāt; izsmiet, aprunāt.
- noriet Sarāt, nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
- liskāties Sliktu runāt par kādu, aprunāt.
- nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
- iekļūt ļaužu valodās tikt aprunātam.
- lacināt Zaimot, pulgot, aprunāt, paļāt.
- garmēlis Zobgalis; cilvēks, kam piemīt tieksme aprunāt; zākātājs.
aprunāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV