aprunāties
Lietojuma biežums :
aprunāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties; parunāties.
1.1.Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
2.apvidvārds Pārteikties, pateikt (ko) nepareizi.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri