piesmiet
piesmiet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesmeju | piesmejam | piesmēju | piesmējām | piesmiešu | piesmiesim |
| 2. pers. | piesmej | piesmejat | piesmēji | piesmējāt | piesmiesi | piesmiesiet, piesmiesit |
| 3. pers. | piesmej | piesmēja | piesmies | |||
Pavēles izteiksme: piesmej (vsk. 2. pers.), piesmejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmejot (tag.), piesmiešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmietu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmej
1.Izsmiet, piezobot.
2.Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
3.lieto: pareti Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tos veikušas politieslodzītās, grēkā kritušas mūķenes un karavīru piesmietas sievietes.
- Ar šādiem pamfletiem operēja padomju vara, tā piesmejot patiesīgo. “
- Līgumā eksistē visādi punkti un paragrāfi, lai aktieri varētu piesmiet.
- Dzintars izvēlējās piesmieto dzimteni apiet, Valentīns — būt tajā iekšā.
- Viņi to izdarīja ciniski un piesmejot tos principus, ko paši deklarēja.