tirpināt1
tirpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tirpinu | tirpinām | tirpināju | tirpinājām | tirpināšu | tirpināsim |
| 2. pers. | tirpini | tirpināt | tirpināji | tirpinājāt | tirpināsi | tirpināsiet, tirpināsit |
| 3. pers. | tirpina | tirpināja | tirpinās | |||
Pavēles izteiksme: tirpini (vsk. 2. pers.), tirpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tirpinot (tag.), tirpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tirpinātu
Vajadzības izteiksme: jātirpina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās tirpums, tirpas.
1.1.Kratīt, purināt.
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un, kad tas darīts, nāk tirpināt “ Fricu”.
- To zemo, tirpinošo skaņu, kas nāk no ūberkūlā zirnekļveida izpūtēja!
- Aizvilka uz čekas māju un ņēmās tur dienām viņu tirpināt.
- Ik nedēļu viņš tirpina Ilzi: " Vai jau izdarīji?
- Elektrība tirpina ķermeni no ārienes, bet šis zibens ir iekšienē.