tveicēt
Lietojuma biežums :
tveicēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Izplatīt ļoti stipru siltumu (par sauli).
1.1.transitīvs Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
1.2.Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
1.3.pārnestā nozīmē, transitīvs Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri