aizskanēt
aizskanēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizskanu | aizskanam | aizskanēju | aizskanējām | aizskanēšu | aizskanēsim |
| 2. pers. | aizskani | aizskanat | aizskanēji | aizskanējāt | aizskanēsi | aizskanēsiet, aizskanēsit |
| 3. pers. | aizskan | aizskanēja | aizskanēs | |||
Pavēles izteiksme: aizskani (vsk. 2. pers.), aizskaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizskanot (tag.), aizskanēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizskanētu
Vajadzības izteiksme: jāaizskan
1.Skanot attālināties.
1.1.Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet nav dzimis neviens, kura vārds būtu aizskanējis tālu Eiropā.
- Tad viņš izskrēja laukā un miglā aizskanēja: — Sveiki!
- Mūzika pēc “ Rekviēma” aizskanēja viegli un sapņaini, nelikdama sevi atcerēties.
- Viņu soļi aizskan lejup, pēc tam apklust.
- lasiet, – pāri koku galotnēm aizskanēja atbalss.