vaņģot
vaņģot 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vaņģoju | vaņģojam | vaņģoju | vaņģojām | vaņģošu | vaņģosim |
| 2. pers. | vaņģo | vaņģojat | vaņģoji | vaņģojāt | vaņģosi | vaņģosiet, vaņģosit |
| 3. pers. | vaņģo | vaņģoja | vaņģos | |||
Pavēles izteiksme: vaņģo (vsk. 2. pers.), vaņģojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vaņģojot (tag.), vaņģošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vaņģotu
Vajadzības izteiksme: jāvaņģo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Staigāju pa iestādēm, “ vaņģodama” klavieres — kolhozs, mežrūpniecības saimniecība iedeva klavieres, no mājām atvedu savējās.
- Pāvula tēls neapvārdo un nevaņģo skatītāju ar ikdienišķu tiešumu.
- Vispār briest zapte pasākuma akciju kontrolpaketes turētājs Funguss tiekot vaņģots klaušās
- Ļaudis kauti , vaņģos ņemti ,
- Atprātošanas politinformācijās sola vaņģot vientiešus izlūkiem un dzinējiem