uztriekt
uztriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uztriecu | uztriecam | uztriecu | uztriecām | uztriekšu | uztrieksim |
2. pers. | uztriec | uztriecat | uztrieci | uztriecāt | uztrieksi | uztrieksiet, uztrieksit |
3. pers. | uztriec | uztrieca | uztrieks |
Pavēles izteiksme: uztriec (vsk. 2. pers.), uztrieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztriecot (tag.), uztriekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztriektu
Vajadzības izteiksme: jāuztriec
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
1.1.Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
3.Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
Stabili vārdu savienojumiUztriekt dūri galdā.
- Uztriekt dūri galdā kolokācija — spēcīgi uzsist ar dūri pa galdu
3.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) – parasti par vēju, straumi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nu re, arī bērnu uztriecu augšā!
- Skaisto Matildi viļņi uztrieca piekrastes akmeņiem, tik spēcīgi, ka skaidas vien pašķīda.
- Centīgās ierēdnes atbilde mani “ uztrieca kokā” – viņām esot gan šādi dati, bet tie esot paredzēti tikai dienesta vajadzībām.
- Kad tas nelīdz un, pēkšņi aizsnaudies, Andrievs noveļas no krēsla, sargs lamādamies piesteidzas un ar spērieniem uztriec viņu stāvus.
- Jo dainotājam nebija spēka uztriekt dziesmu mākoņos, lai dievi dzird.