kacēt
kacēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kacēju | kacējam | kacēju | kacējām | kacēšu | kacēsim |
2. pers. | kacē | kacējat | kacēji | kacējāt | kacēsi | kacēsiet, kacēsit |
3. pers. | kacē | kacēja | kacēs |
Pavēles izteiksme: kacē (vsk. 2. pers.), kacējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kacējot (tag.), kacēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kacētu
Vajadzības izteiksme: jākacē
1.Pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt.
2.Sniegt.
3.Dabūt, (iz)ķeksēt.
Avoti: KV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpat dziļumā, kur kājas vēl nekacēja ezera dibenu, viņi apskāvās.
- Viņa vienkārši vazājas tev līdzi kā tāds pielaulāts lietuvēns, ar vēsajiem pirkstgaliem kacējot tavu mugurkaulu un skaustu.
- Posmā Jaunsāti Pūre vietējo atstātos iemeteņus regulāri kacēju ar spini ārā
- Velns bailēs ņēmās arī , ka bija ko redzēt akmeņus , kas vālā gadījās , pāršķēla kā rāceņus , kokus , baļķu resnumā , ko izkapts kacēja , nospalēja kā burkānus , jāsaka briesmas , vairāk nekā
- Uz acc vari kacat un darit pilniba jebko pec saviem ieskatiem.