kacināt1
kacināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kacinu | kacinām | kacināju | kacinājām | kacināšu | kacināsim |
| 2. pers. | kacini | kacināt | kacināji | kacinājāt | kacināsi | kacināsiet, kacināsit |
| 3. pers. | kacina | kacināja | kacinās | |||
Pavēles izteiksme: kacini (vsk. 2. pers.), kaciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kacinot (tag.), kacināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kacinātu
Vajadzības izteiksme: jākacina
1.Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
2.Uzmācīgi izjautāt; tincināt.
Avoti: LLVV, KnV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var jau viņus saprast- nav ko kacināt ļaužu prātus.
- šis priekšlikums pēc būtības paredz nekacināt ( Nav saklausāms.)
- Vēl Almas kundzei patikušas zaļumballes un padevies kacināt puišus.
- neteiksim, tracina, pareizāk būtu jāsaka - kacina.
- Nav labi kacināt viņu, mainot krāsu vidi.