kacens1
kacens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kacens | kaceni |
| Ģen. | kacena | kacenu |
| Dat. | kacenam | kaceniem |
| Akuz. | kacenu | kacenus |
| Lok. | kacenā | kacenos |
1.Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas.
2.Kacēns.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sarkano kāpostu sadala pa lapām, katru atbrīvojot no cietā kacena.
- ja āzi ieliks par dārznieku, no kāposta paliks pāri kacens.
- “Kājāmgājēja karā” autore Vera Kacena vispirmām kārtām ir žurnāliste.
- No galviņām atdala ārējās bojātās lapas un cieši gar galviņu nogriež kacenu.
- Milzīgu informācijas gūzmu, kuru var šķīt kā kāpostu, nenonākot līdz kacenam.