kacēns
kacēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kacēns | kacēni |
| Ģen. | kacēna | kacēnu |
| Dat. | kacēnam | kacēniem |
| Akuz. | kacēnu | kacēnus |
| Lok. | kacēnā | kacēnos |
1.Kāpostu kāts (īss).
2.Kāpostu galviņas serde (kāta gals).
3.Spēcīgs, brangs puisis.
4.Grīšļa kāts.
5.Neliels koka stumbrs.
Avoti: KV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pāri paliek kacēns.