uzvirpuļot
uzvirpuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvirpuļoju | uzvirpuļojam | uzvirpuļoju | uzvirpuļojām | uzvirpuļošu | uzvirpuļosim |
| 2. pers. | uzvirpuļo | uzvirpuļojat | uzvirpuļoji | uzvirpuļojāt | uzvirpuļosi | uzvirpuļosiet, uzvirpuļosit |
| 3. pers. | uzvirpuļo | uzvirpuļoja | uzvirpuļos | |||
Pavēles izteiksme: uzvirpuļo (vsk. 2. pers.), uzvirpuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvirpuļojot (tag.), uzvirpuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvirpuļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzvirpuļo
1.Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
2.Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Upe uzvirpuļoja līdz Morgana augšstilbiem un tad līdz viņa viduklim.
- Aiz loga spilgtā saules gaismā uzvirpuļo divi balti tauriņi, kopā saķērušies.
- Visi droši vien domāja – tūlīt uzvirpuļos gaisā...
- Tie uzvirpuļoja ne vien no manas visniecīgākās sakustēšanās, bet arī no dziļākās nopūtas.
- Muskuļkalna spalvainajās nāsīs uzvirpuļoja ābola aroms.