ecēties
ecēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ecējos | ecējamies | ecējos | ecējāmies | ecēšos | ecēsimies |
2. pers. | ecējies | ecējaties | ecējies | ecējāties | ecēsies | ecēsieties, ecēsities |
3. pers. | ecējas | ecējās | ecēsies |
Pavēles izteiksme: ecējies (vsk. 2. pers.), ecējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ecējoties (tag.), ecēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ecētos
Vajadzības izteiksme: jāecējas
1.Strīdēties, bārties.
2.apvidvārds Būt tādam, ko var viegli ecēt.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai atvaino visi, kam jāskatās kā divi ministri ecējās savā starpā.
- Krievu karaspēks vēl nav izvests, bet ecējas kā tādi runči martā.
- – Izbeidz, Džindžo, tu tīšām ar mani ecējies.
- Ķīvītis gan visādi ecējās pretī, bet neko darīt.
- Vitauts ar Zigrīdiņu ecējās jau no pirmajam pazīšanās dienām.