Paplašinātā meklēšana
Meklējam ecēties.
Atrasts vārdos (48):
- ecēties:1
- secēties:1
- tecēties:1
- vecēties:1
- atecēties:1
- ieecēties:1
- izecēties:1
- krecēties:1
- krecēties:2
- noecēties:1
- paecēties:1
- precēties:1
- saecēties:1
- aizecēties:1
- aptecēties:1
- apvecēties:1
- attecēties:1
- ietecēties:1
- ievecēties:1
- izaecēties:1
- iztecēties:1
- izvecēties:1
- notecēties:1
- notecēties:2
- novecēties:1
- pārecēties:1
- patecēties:1
- satecēties:1
- apprecēties:1
- atprecēties:1
- atsaecēties:1
- iekrecēties:1
- ieprecēties:1
- iesaecēties:1
- izkrecēties:1
- izmiecēties:1
- izprecēties:1
- nokrecēties:1
- noprecēties:1
- pārtecēties:1
- saklecēties:1
- saprecēties:1
- aizprecēties:1
- apsatecēties:1
- nosatecēties:1
- pārsaecēties:1
- apsaprecēties:1
- sasaprecēties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (80):
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- sapāroties Apprecēties (ar kādu).
- apkārstīties Apprecēties (nicinoši).
- apkankarēties Apprecēties (nievājoši).
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- (iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
- apsvainoties Apprecēties, saradoties.
- iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties.
- iedoties laulībā apprecēties.
- doties laulībā apprecēties.
- sakāzoties apprecēties.
- apkāzāties Apprecēties.
- apsaprecēties Apprecēties.
- apsaženīties Apprecēties.
- apvīroties Apprecēties.
- noprecēties Apprecēties.
- sakankaļāties Apprecēties.
- sasievoties Apprecēties.
- sajūgties apvienoties, arī apprecēties.
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
- kankaļāties Gatavoties precēties.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- ierietēt Ienākties, ietecēties.
- tecēties Ietecēties, nogatavoties.
- taisīt (labu) partiju izdevīgi apprecēties.
- precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
- prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
- deskits Laulības šķiršana bez tiesībām no jauna precēties.
- pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
- nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
- palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
- palikt vecmeitās neapprecēties.
- palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) neapprecēties.
- ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
- iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
- neprecējies Nolieguma divdabis --> precēties.
- nosatecēties Notecēties (par šķidrumu).
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- apsakārstities Pāragri apprecēties.
- virgāt Plēst, plēsties, ecēties.
- bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti.
- ņemt vīru precēties (par sievieti).
- vest sievu mājā (arī mājās) precēties (par vīrieti).
- vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) precēties (par vīrieti).
- ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
- apkāzoties Precēties, apprecēties.
- vīroties Precēties, iziet pie vīra.
- marot Precēties.
- sievoties Precēties.
- ženīties Precēties.
- epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi.
- sasaprecēties Saprecēties.
- sasaženīties Saprecēties.
- vīrup Savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties.
- mītā apprecēties savstarpēji apprecēties vienas ģimenes brālim un māsai ar citas ģimenes māsu un brāli.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- gājēja Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- gājējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
- pabrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pabrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
- precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
ecēties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV