plūkties
plūkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plūcos | plūcamies | plūcos | plūcāmies | plūkšos | plūksimies |
| 2. pers. | plūcies | plūcaties | plūcies | plūcāties | plūksies | plūksieties, plūksities |
| 3. pers. | plūcas | plūcās | plūksies | |||
Pavēles izteiksme: plūcies (vsk. 2. pers.), plūcieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plūcoties (tag.), plūkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plūktos
Vajadzības izteiksme: jāplūcas
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērni kameru priekšā nemitīgi plūcās, nekautrējoties viens otru arī iekaustīt.
- Ja būtu sarunājis ar mums kā cilvēks, tagad nevajadzētu plūkties.
- Marats: Neesam plūkušies tāpēc, ka patīk viena meitene.
- Te par savu tiesu dedzīgi plūcas arī lielie: ērglis pret ērgli.
- Pavei, un plūcas ar Skaidrīti, kas pakritusi sērsnā, apgāzdama sudrabūdens vāciņus.