plukt
plukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plūku | plūkam | pluku | plukām | plukšu | pluksim |
| 2. pers. | plūc | plūkat | pluki | plukāt | pluksi | pluksiet, pluksit |
| 3. pers. | plūk | pluka | pluks | |||
Pavēles izteiksme: plūc (vsk. 2. pers.), plūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plūkot (tag.), plukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pluktu
Vajadzības izteiksme: jāplūk
1.Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
1.1.Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
2.Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
3.lieto: pareti Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa dalu).
5.apvidvārds Izkrist, izkristies (miesā, formā u. tml.), zaudēt sākotnējo izskatu.
Avoti: LLVV, ViV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 30.aprīlī pulksten 19.00 Plukšu ģimene visus aicina uz skanīgu koncertu Māriņkalna tautas namā.
- Gids Jānis Plucis stāsta, ka izstādē aplūkojamas 13 padomju laikā masveidā ražotas pedāļmašīnas un velosipēdi.
- SANDRIS PLUCIS, santehniķis
- Gabriēla ir norāvusi masku plukušā karoga turētājiem, un izrādās, ka zem bruņu vairoga ir diezgan pabailīgs mīkstmiesis.
- Plucis