Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
plūkties
plūkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.plūcosplūcamiesplūcosplūcāmiesplūkšosplūksimies
2. pers.plūciesplūcatiesplūciesplūcātiesplūksiesplūksieties, plūksities
3. pers.plūcasplūcāsplūksies
Pavēles izteiksme: plūcies (vsk. 2. pers.), plūcieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plūcoties (tag.), plūkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plūktos
Vajadzības izteiksme: jāplūcas
1.Kauties; arī strīdēties.
Saistītās nozīmesvilloties, vicoties.
Sinonīmi
villoties1 — Kauties; arī ķildoties.
vicoties1 — Kauties; arī ķildoties.
plēsties1 — Strīdēties; arī kauties.
Hiponīmi
bārties1 — Dusmīgi teikt pārmetumus.
berzēties4 sarunvaloda — Strīdēties, nevarēt vienoties.
ecēties1 — Strīdēties, bārties.
ērcēties2 — Strīdēties, ķildoties, bārties.
kasīties2 sarunvaloda — Strīdēties, izraisīt strīdu.
kašķēties1 — Ķildoties, strīdēties.
ķildoties1 — Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
ķīvēties1 — Ķildoties (parasti mazliet).
rāties1 — Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
rieties2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties.
strīdēties1 — Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
Hiperonīmi
kauties1 — Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
pluinīties2 — Kauties.
vilnīties1 — Kauties.
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
Saistītās nozīmeskauties.
Sinonīmi
kauties1.1 — Cīnīties (par dzīvniekiem).
plēsties1.1 — Kauties (par dzīvniekiem).
Hiperonīmi
cīkstēties1 — Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties.
cīkstīties1 — Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties.
cīnīties1 — Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
cirsties6 novecojis — Cīnīties.
mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos1 kolokācija — Sacensties fiziskajā spēkā.
sacensties1 — Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
sacīkstēties1 — Sacensties; sacīkstīties.
sacīkstīties1 — Sacensties.
sacīsties1 — Sacensties.
spēkoties1 — Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Bērni kameru priekšā nemitīgi plūcās, nekautrējoties viens otru arī iekaustīt.
  • Ja būtu sarunājis ar mums kā cilvēks, tagad nevajadzētu plūkties.
  • Marats: Neesam plūkušies tāpēc, ka patīk viena meitene.
  • Te par savu tiesu dedzīgi plūcas arī lielie: ērglis pret ērgli.
  • Pavei, un plūcas ar Skaidrīti, kas pakritusi sērsnā, apgāzdama sudrabūdens vāciņus.
Vairāk piemēru ...