ecēt
ecēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ecēju | ecējam | ecēju | ecējām | ecēšu | ecēsim |
| 2. pers. | ecē | ecējat | ecēji | ecējāt | ecēsi | ecēsiet, ecēsit |
| 3. pers. | ecē | ecēja | ecēs | |||
Pavēles izteiksme: ecē (vsk. 2. pers.), ecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ecējot (tag.), ecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ecētu
Vajadzības izteiksme: jāecē
1.Apstrādāt augsni ar ecēšām.
1.1.transitīvs
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē, transitīvs Kasīt, kašņāt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai bija jānorīko uzart, ecēt, kultivēt, apsēt, novākt.
- Dažos zālāju laukos mēģināts ecēt, bet mitrākās vietās tas vēl ir grūti.
- Es māku pļaut, esmu zemi aris, ecējis.
- Pēc tam ecēju, divas reizes vedu prom lūžņus.
- Man vajag cilvēku kā Eidis, kāsto nospēlētā, lai zosāda metas, lai sermuliņi muguru ecē.