Paplašinātā meklēšana

Meklējam ecēt.

Atrasts vārdos (188):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (482):

(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
ādasģērētava Ādu miecētava.
ādģērētava Ādu miecētava.
ādsģērētava Ādu miecētava.
ģērūzis Ādu miecētava.
aizecēties Aiz pārskatīšanās noecēt par tālu.
aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt.
noskrieties Aiztecēt.
aiztekāt Aiztipināt; aiztecēt.
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
apdienēt Apkalpot, aptecēt.
taukriņķis Apļveida detaļa rata rumbā, kas neļauj iztecēt ratu ziedei.
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nosapirkties Apprecēt (sievu), samaksājot naudu.
apjemt Apprecēt (sievu).
apkankarāt Apprecēt pirmo kas gadās.
pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts.
apņemt sievu apprecēt sievu.
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
vest pie altāra kādu (sievieti) apprecēt, precēt.
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
apņemt Apprecēt.
nocelt Apprecēt.
noprecēt Apprecēt.
pajemt Apprecēt.
sajemt Apprecēt.
saprecēt Apprecēt.
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
sapāroties Apprecēties (ar kādu).
apkārstīties Apprecēties (nicinoši).
apkankarēties Apprecēties (nievājoši).
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
iziet tautās apprecēties (par sievieti).
iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
(iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
apsvainoties Apprecēties, saradoties.
iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties.
iedoties laulībā apprecēties.
doties laulībā apprecēties.
sakāzoties apprecēties.
apkāzāties Apprecēties.
apsaprecēties Apprecēties.
apsaženīties Apprecēties.
apvīroties Apprecēties.
noprecēties Apprecēties.
sakankaļāties Apprecēties.
sasievoties Apprecēties.
aprikt Aprecēt.
apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt.
sajūgties apvienoties, arī apprecēties.
apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt.
smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
izstraujot Ar straumi iztecēt, gāzties ārā.
inopeksija Asiņu pastiprināta tieksme sarecēt.
nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt.
attekāt Atnākt; attecēt.
nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
aumaļot Ātri plūst, tecēt.
steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
piekupināt Atstājot (pienu) sarecēt piepildīt (ar to).
miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecētājaugi.
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
miecmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecētājmiza.
freilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
preilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
biezt Biezēt, sarecēt.
aizčurkstēt Burbuļojot aizplūst, aiztecēt.
svirgt Burbuļojot tecēt.
uļināt Burbuļot, mutuļot, tecēt.
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
sadzīvāt Būt neprecētai grūtniecības stāvoklī.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
ecēties Būt tādam, ko var viegli ecēt.
caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā.
ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga.
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
attece Darbība, process - attecēt 1; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
miece Darbība, process --> miecēt; miecēšana.
notece Darbība, process --> notecēt 1(1).
notece Darbība, process --> notecēt 1(2).
pietece Darbība, process --> pietecēt (1).
satece Darbība, process --> satecēt 1 (2).
tece Darbība, process --> tecēt 1.
miecētājs Darītājs --> miecēt.
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem.
ķēzīties Defecēt.
tekošs Divd. --> tecēt 1.
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
dzīvot (arī būt, palikt) puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
meitoties Dzīvot meitās, neprecētai.
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); noecēt.
elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
atsulināt Gatavojot biezpienu ļaut notecēt sūkalām.
kankaļāties Gatavoties precēties.
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons.
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes.
nukleāra ģimene ģimenes tips, ko veido vecāki un viņu neprecētie bērni.
bokskalfs Hrommiecēta teļāda.
bokss Hrommiecēta teļāda.
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
ierietēt Ienākties, ietecēties.
ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
ierecēt Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
palieties Ietecēt (par upi).
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
šļākot Ietecēt.
šļākt Ietecēt.
tecēties Ietecēties, nogatavoties.
atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
atsaecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam.
izecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt.
sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai.
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
taisīt (labu) partiju izdevīgi apprecēties.
ciesumi Izecētas, laukā saveltas zāles, ciesas.
saģērēt Izmiecēt (ādas) lielākā daudzumā; izmiecēt (lielāku daudzumu ādu).
izģērēt Izmiecēt (ādu).
korduans Izmiecēta kazu āda.
izvainot Izniecēt, nosmādēt.
sasavilkties Izsūkties, iztecēt, izplūst (par šķidrumu).
izverdēt Iztecēt, izgāzties.
efluēt Iztecēt, izplūst.
izskriet Iztecēt.
kundzene Jauna, neprecēta sieviete; jaunkundze.
līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_).
emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks.
monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu); krist, arī tecēt (par pilieniem).
senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_).
pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
kausēt Kūsāt, vāroties tecēt pāri malām.
precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
uzlāsēt Lāsojot uztecēt, uzpilēt.
uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt.
lāsēt Lāsot 1 - lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
deskits Laulības šķiršana bez tiesībām no jauna precēties.
spogāt Lēnām pilēt, tecēt.
spogot Lēnām pilēt, tecēt.
lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne.
attecināt Likt notecēt.
izkupināt Likt sarecēt, sakupt.
uzkupināt Likt sarecēt, sakupt.
recināt Likt sarecēt.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
izlaidināt Ļaut iztecēt, izplūst.
izplūžņāt Ļaut iztecēt, izplūst.
izvirināt Ļaut iztecēt, izsūkties.
izčurināt Ļaut iztecēt.
notilkāties Ļaut notecēt siekalām.
aizskriet Ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu.
miecmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai; miecētājmateriāls.
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga.
rustīt Miecēt (pelnos un alkšņu mizās).
izmiecēt Miecēt un pabeigt miecēt.
āderēt Miecēt, ģērēt, pērt.
iztauvēt Miecēt, izmiecēt.
ģērēt Miecēt.
mīt Miecēt.
rustēt Miecēt.
rustot Miecēt.
tauvēt Miecēt.
mīdzeknis Miecēta āda.
mītāda Miecēta āda.
juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda.
miecētājs Miecētājmateriāls, miecmateriāls.
kvības Miecētas ādas atkritumi.
narba Miecētas ādas gludā puse.
mītene Miecētas pastalas.
ādnīca Miecētava, ādas apstrādes darbnīca.
ģērētava Miecētava.
mītavas Miecētava.
mītns Miecēts.
hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
verst Mutuļot, izplūst, tecēt.
nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
palikt vecmeitās neapprecēties.
palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) neapprecēties.
pakupt Nedaudz sarecēt (par pienu).
paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
liegt Neļaut precēt.
jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
meitkārta Neprecējušās meitas, jaunietes (pretstatā precētām).
samba neprecēta pāra kopdzīve Zviedrijā.
procesjanka Neprecēta reliģiskas procesijas dalībniece.
meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās.
nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
spalvainās pastalas no nemiecētas ādas gatavotas pastalas.
jēlmene No nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala.
uzrecēt No virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli.
iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
atpederēt Noecēt ar atsperecēšām.
notrapakāt Noecēt ar atsperecēšām.
nofederēt Noecēt ar atsperu ecēšām.
nopederēt Noecēt ar atsperu ecēšām.
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt).
nemiecēts Nolieguma divdabis --> miecēt.
neprecēts Nolieguma divdabis --> precēt.
neprecējies Nolieguma divdabis --> precēties.
iekupināt Nolikt recēt.
norustīt Nomiecēt (pelnos un alkšņu mizās).
noseilāties Nosiekaloties, ļaut siekalām tecēt no mutes, nosmērēties ar siekalām.
izskust Noskūt apmatojumu (izmiecētai ādai); noskūt (apmatojumu) izmiecētai ādai.
nostravēt Notecēt zemē, aiztecēt.
nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras.
nočurēt Notecēt.
nopilt Notecēt.
nosatecēties Notecēties (par šķidrumu).
nosulināt Notecināt sūkalas (parasti no biezpiena); pagatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām.
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecēt.
turnikē Operācijās dzīslu aizspiešanas rīks, tā ka asinis nedabū notecēt.
daecēt Pabeigt ecēt (kā) daļu.
papederēt Paecēt ar atsperu ecēšām.
palikt sēdot palikt neprecētai, vecmeitās.
parustīt Pamiecēt (piemēram, ar pelniem, alkšņu mizām).
paģērēt Pamiecēt.
piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
apsakārstities Pāragri apprecēties.
sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu.
pārpederēt Pārecēt ar atsperu ecēšām.
patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni).
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km.
čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
hiperinoze Pastiprināta asins recētspēja.
apecējums Paveikta darbība, rezultāts --> apecēt(1).
iztecējums Paveikta darbība, rezultāts --> iztecēt 1 (2); tas, kas ir iztecējis.
miecējums Paveikta darbība, rezultāts --> miecēt.
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(1).
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(2).
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(3).
recējums Paveikta darbība, rezultāts --> recēt.
satecējums Paveikta darbība, rezultāts --> satecēt 1 (2).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(1).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(2).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(3).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(5).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(6).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(7).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 2.
puģērēts Pavirši vai daļēji izmiecēts (par ādu).
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem).
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
miss Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
piekrecēt Piepildoties sarecēt.
pieriesties Pierietēt (3); pietecēt (2).
pietekāt Pietecēt, pietuvoties, pieskriet (daudzkārt).
atecēt Pietiekami ecēt.
atecēties Pietiekami ecēt.
nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
virgāt Plēst, plēsties, ecēties.
nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
virst Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) - par šķidrumu; būt tādam, no kura kas plūst, tek.
spiesties Plūst, tecēt pa ko šauru (par šķidrumu).
aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus.
bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti.
ģimenes cilvēks precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
vest Precēt (sievu).
svātīt precēt.
jemt Precēt.
ņemt Precēt.
sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre.
dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa.
mātīši Precētas sievietes, mātes.
sievgājums Precētas sievietes.
vīrgājums Precēti vīrieši.
ņemt vīru precēties (par sievieti).
vest sievu mājā (arī mājās) precēties (par vīrieti).
vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) precēties (par vīrieti).
ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
apkāzoties Precēties, apprecēties.
vīroties Precēties, iziet pie vīra.
marot Precēties.
sievoties Precēties.
ženīties Precēties.
pārnieks Precēts kalps, kas kopā ar sievu kalpo saimniekam.
dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
pāraiņi Precēts pāris.
dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu: dzīvesbiedrs.
sievinieks Precēts vīrietis.
vīrenieks Precēts vīrietis.
sievnieks Precēts vīrs.
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
iztece Process --> iztecēt 1(2); iztecēšana.
puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši.
plikādas kažociņš puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
bāliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
bālis Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
ķinkāt Raudāt, kamēr puņķi no deguna sāk tecēt.
krecēt Recēt, cietēt.
rikt Recēt, sabiezēt.
rīkt recēt.
galierēt Recēt.
steidzēt Recēt.
rēdzināt Rēdzināt gaļu - ļaut gaļai sarecēt.
epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi.
Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
želēt Sabiezējot kļūt par želeju; recēt.
kupucēt Sabiezēt, sākt sarecēt pikās.
nokrecēt Sabiezēt, sarecēt.
retēt Sacietēt, repēt, recēt.
safederēt Saecēt ar atsperu ecēšām.
sapederēt Saecēt ar atsperu ecēšām.
glecēt Saiet pikā, sakristies, sarecēt.
brūte vēl ir bērza galā (kādam) saka, ja kāds ir pārāk jauns, lai precētos.
dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi.
sabļūt Saplūst, satecēt.
sasaprecēties Saprecēties.
sasaženīties Saprecēties.
saželēt Sarecēt želejveidā.
nokrecelēties Sarecēt, sabiezēt.
sadzist Sarecēt, sabiezēt.
saretēt Sarecēt, sabiezēt.
iet gaiļos sarecēt.
krepēt Sarecēt.
kretēt Sarecēt.
nokrecēties Sarecēt.
sagalēt Sarecēt.
sakrecēt Sarecēt.
sakretēt Sarecēt.
sarikt Sarecēt.
sašķēmēties Sarecēt.
sašķērmēties Sarecēt.
sasteidzēt Sarecēt.
koagulējamība Sarecināmība, sliecība vai spēja sarecēt vai veidot recekļus.
koagulējams Sarecināms, spējīgs sarecēt.
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
sašļurgt Satecēt.
satekt Satecēt.
satecēties satecēt^1^ (1).
vīrup Savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties.
tecin Savienojumā ar "tecēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tekšus Savienojumā ar "tecēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
mītā apprecēties savstarpēji apprecēties vienas ģimenes brālim un māsai ar citas ģimenes māsu un brāli.
obducēt Secēt.
svings seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) saietas (parasti bez nolūka apprecēt).
gājēja Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
gājējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
mest kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
noskriet Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
straust Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
straut Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
strauties Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
strāvēt Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
nosūkties Sūcoties notecēt nost.
piļot Sūlāt, tecēt, plūst.
plikādas Tāds, kam miecētā puse ir vērsta uz āru, bet apmatojuma puse - uz iekšu (par ādas izstrādājumu, parasti kažoku).
mītns Tāds, kas pagatavots no miecētas ādas.
tecināties Tecēt (par ko šķidru).
sūkties Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilieniem (parasti cauri kam).
aiztecēt Tecēt prom; teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aiztecēt Tecēt prom.
attecēt Tecēt šurp.
attecēt Tecēt šurp.
līt Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
ritēt Tecēt, plūst (par šķidrumiem).
blīžģēt Tecēt, plūst ar troksni.
burbuļot Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni.
straumalot Tecēt, plūst.
žeirāt Tecēt, plūst.
žeirēt Tecēt, plūst.
līpēt Tecēt, sūkties.
stravēt Tecēt.
sūrēt Tecēt.
tekt Tecēt.
žļāgt Tecēt.
sulināt Tecināt sūkalas (parasti gatavojot biezpienu); gatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
tekaļāt Tekalēt; tecēt, sīkiem soļiem skriet, tipināt.
izaecēties Tiekot ecētam, kļūt irdenam.
sakupt Tiekot kupinātam, sarecēt.
saiet gabalā tiekot sildītam sarecēt (par ieskābušu pienu).
saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
saieties Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
iesaecēties Tiekot vairākkārt ecētam, kļūt irdenam (par augsni).
izmiecēties Tikt izmiecētam.
ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais).
zemākā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne aiztur un neļauj notecēt.
aizurgt Urdzot aiztecēt, aizplūst.
ecējums Uzecēts lauks, tīrums.
kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti; arī vecāku neprecētu sievieti); cieņas izteikšanas forma.
pārprecēt vairākkārtīgi apprecēt vienu pēc otras.
linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
veče Veca, precēta sieviete.
deds Vecāks, parasti precēts, vīrs.
večis Vecs, precēts vīrs.
kupināties Veidoties (par biezpienu sildīšanas procesā); recēt.
lēsana Velēna; izecēta velēna.
tecināt dziju vērpjot ļaut pavedienam caur pirkstiem tecēt.
tecējiens Vienreizēja paveikta darbība --> tecēt 2.
novads Vieta, uz kuru aizveda izprecēto meitu.
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets.
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
pabrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pabrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
precētājs Vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
velūrāda Zamšādai līdzīga, blīva, hrommiecēta teļu vai cūku āda ar plūksnainu, samtainu virsmu; to iegūst, slīpējot teļu jēlādu kreisās puses kārtu, bet cūku ādām - labās puses kārtu, tā iegūstot samtaino virsmu.
valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum.

ecēt citās vārdnīcās:

MLVV

ecēt

LLVV

ecēt