madāma
madāma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | madāma | madāmas |
| Ģen. | madāmas | madāmu |
| Dat. | madāmai | madāmām |
| Akuz. | madāmu | madāmas |
| Lok. | madāmā | madāmās |
madama sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | madama | madamas |
| Ģen. | madamas | madamu |
| Dat. | madamai | madamām |
| Akuz. | madamu | madamas |
| Lok. | madamā | madamās |
1.Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
2.Saimniece, darba devēja.
3.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es tikai uzņēmu madāmu Lepēnu savos apartamentos kā draudzības žestu Francijai.
- Oficieri ar savām madāmām visās istabās, mums pašiem vismazākā istabiņa.
- Te vajadzīga neliela atkāpe, jo nedaudz jāpastāsta par B. madāmu.
- Tāpat kā par iemesliem, kāpēc B. madāma mani šurp sūtījusi.
- B. madāma mums jau padeva ziņu,” teica sirmais ārsts.