ieprecēt
ieprecēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieprecu | ieprecam | ieprecēju | ieprecējām | ieprecēšu | ieprecēsim |
| 2. pers. | iepreci | ieprecat | ieprecēji | ieprecējāt | ieprecēsi | ieprecēsiet, ieprecēsit |
| 3. pers. | ieprec | ieprecēja | ieprecēs | |||
Pavēles izteiksme: iepreci (vsk. 2. pers.), iepreciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieprecot (tag.), ieprecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieprecētu
Vajadzības izteiksme: jāieprec
Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt svainība kā radniecība nenoteic tiesības mantot mantu ieprecētā radinieka nāves gadījumā.
- Asinsradi un ieprecētie, pusmāsas un pusbrāļi sajukuši un, liekas, pat saprecējušies.
- Kas viņam tāda veca sieva, ieprecēta radiniece, kara laikos visu zaudējusi, nabaga kā baznīcas žurka.
- Man gan nekāda lielā uzticība viņai nav, zinu es tās ieprecējušās latgalietes — intrigas, atriebība, bet runā mīļvārdiņos.
- Man grūti nostāvēt,” vecā krustmāte, mātes draudzene, tēva rados ieprecēta, velk Zani aiz rokas dziļāk istabā.