atmiecēt
atmiecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmiecēju | atmiecējam | atmiecēju | atmiecējām | atmiecēšu | atmiecēsim |
| 2. pers. | atmiecē | atmiecējat | atmiecēji | atmiecējāt | atmiecēsi | atmiecēsiet, atmiecēsit |
| 3. pers. | atmiecē | atmiecēja | atmiecēs | |||
Pavēles izteiksme: atmiecē (vsk. 2. pers.), atmiecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmiecējot (tag.), atmiecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmiecētu
Vajadzības izteiksme: jāatmiecē
Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
Stabili vārdu savienojumiAtmiecēta koksne. Atmiecēta miza.
- Atmiecēta koksne vārdkoptermins; joma: mežrūpniecība — miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
- Atmiecēta miza vārdkoptermins; joma: lauksaimniecība — miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvas ādas attīrīšanas procesā ir svarīgi, lai līdzeklis, kas tiek lietots, pietiekami atmiecētu un paceltu kreveli, lai pēc vannošanas to viegli un pietiekami ātri varētu izķemmēt.