ietecēt1
ietecēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieteku | ietekam | ietecēju | ietecējām | ietecēšu | ietecēsim |
| 2. pers. | ieteci | ietekat | ietecēji | ietecējāt | ietecēsi | ietecēsiet, ietecēsit |
| 3. pers. | ietek | ietecēja | ietecēs | |||
Pavēles izteiksme: ieteci (vsk. 2. pers.), ieteciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietekot (tag.), ietecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietecētu
Vajadzības izteiksme: jāietek
1.Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) – par upi, straumi u. tml.
2.Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) – parasti par šķidrumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Umaras upe ietek Paparzē, kura, savukārt, ietek Pededzē.
- Augšpus Bikstiem Bērzē ietek Zušupīte, kas novada Zebrus ezera ūdeņus.
- Tikpat brīnišķīga kā plašā jūra, kurā ietek tik daudz ūdeņu!
- Es apskatīju augšpusē grāvi ( kas ietek dambī – red.)
- jo no grāvja tie ietek upē un pēc tam tālāk jūrā.