aiztecēt | Tēzaurs

aiztecēt²

aiztecēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Teciņus attālināties.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tecēt prom; teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri