iepriecēt
iepriecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepriecēju | iepriecējam | iepriecēju | iepriecējām | iepriecēšu | iepriecēsim |
| 2. pers. | iepriecē | iepriecējat | iepriecēji | iepriecējāt | iepriecēsi | iepriecēsiet, iepriecēsit |
| 3. pers. | iepriecē | iepriecēja | iepriecēs | |||
Pavēles izteiksme: iepriecē (vsk. 2. pers.), iepriecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepriecējot (tag.), iepriecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepriecētu
Vajadzības izteiksme: jāiepriecē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mani neiepriecēja pat medicīnas žurnāli krievu valodā, kurus piektdienās piegādāja pastnieks.
- Taču pēc deviņiem gadiem nolēmusi - lai ponti iepriecē iespējami daudz skaistuma mīļotāju.
- Doma par nāvi viņus nedz iepriecē, nedz skumdina.
- Viņš savus 144 tūkstošus sekotāju iepriecējis ar attēlu, kurā redzams, plunčājoties vannā.
- Varbūt iepriecēs mūs ar to, ka parādīsies.