aizurgt
aizurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizurdzu | aizurdzam | aizurdzu | aizurdzām | aizurgšu | aizurgsim |
| 2. pers. | aizurdz | aizurdzat | aizurdzi | aizurdzāt | aizurgsi | aizurgsiet, aizurgsit |
| 3. pers. | aizurdz | aizurdza | aizurgs | |||
Pavēles izteiksme: aizurdz (vsk. 2. pers.), aizurdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizurdzot (tag.), aizurgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizurgtu
Vajadzības izteiksme: jāaizurdz
Urdzot aiztecēt, aizplūst.
Avoti: LLVV