ecēt | Tēzaurs

ecēt

Lietojuma biežums :

ecēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Apstrādāt augsni ar ecēšām.

1.1.transitīvs

1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē, transitīvs Kasīt, kašņāt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri