uztecēt2
uztecēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzteku | uztekam | uztecēju | uztecējām | uztecēšu | uztecēsim |
| 2. pers. | uzteci | uztekat | uztecēji | uztecējāt | uztecēsi | uztecēsiet, uztecēsit |
| 3. pers. | uztek | uztecēja | uztecēs | |||
Pavēles izteiksme: uzteci (vsk. 2. pers.), uzteciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztekot (tag.), uztecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztecētu
Vajadzības izteiksme: jāuztek
Teciņus uziet, uznākt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – trešais un ceturtais patrāpījās tur, kur mājas taciņa uztecēja uz oļainā lielceļa.
- Jau pēc pārsimt metriem redzama cerīga aina, jo šaurais celiņš, pa kuru viņa kūlusies, uztek uz kārtīga, labi kopta grantsceļa.
- Piemēram, G. Manceļa darbos ir sastopami šādi atvasinājumi no prefiksālajiem verbiem – ar aiz-: aizliegšana, aizsmakšana; ar ap-: apgraizīšana, apskaidrošana; ar at-: atgādāšana, atminēšana; ar ie-: iegribēšana, iestiprenāšana; ar iz-: izdomāšana, izliešana; ar no-: noiešana, nokaušana; ar pa-: paļaušana, parādīšana, ar pār-: pārstāvēšana, pārmācīšana; ar pie-: piederēšana, pieminēšana, ar sa-: salīdzenāšana, samaitāšana; ar uz-: uzbraukšana, uztecēšana.
- Tur tu varēsi paskatīties , kā šī pati lapa izskatās , ja uz servera ir uztecējis ievārijums
- Apokrifi , kur ir aprakstīts derības šķirsta liktenis . Neticīgo Toomu tagad publicē Zviedrijā . Drīz tas būs pie mums . Arī apokrifus liks jaunajās latviešu bībelēs , jo derības šķirsta problēma atkal kļūst aktuāla , jo tas izrādās ir paslēpts kalnā zem tās vietas kur nogalināja Jēzu . Un asinis un ūdens pēc zemestrīces caur plaisu uztecēja uz derības šķirsta . Drīz to uzzinās ebreji un musulmaņi . Tas būs viens grandiozs un šokējošs pasākums . šīs lietas kārto Dievs . Un ticiet man ķīniešus