uztaurēt
uztaurēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztaurēju | uztaurējam | uztaurēju | uztaurējām | uztaurēšu | uztaurēsim |
| 2. pers. | uztaurē | uztaurējat | uztaurēji | uztaurējāt | uztaurēsi | uztaurēsiet, uztaurēsit |
| 3. pers. | uztaurē | uztaurēja | uztaurēs | |||
Pavēles izteiksme: uztaurē (vsk. 2. pers.), uztaurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztaurējot (tag.), uztaurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztaurētu
Vajadzības izteiksme: jāuztaurē
1.intransitīvs Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
2.transitīvs Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar tauri.
3.apvidvārds Taurējot modināt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- es vismaz uztaurēju tam, kurš brauc garām pa pirmo joslu.
- teica Funafuti vēstnieks un, dodamies prom, vēl mazliet uztaurēja.
- Pieturējusi pie vienas no mājām, Benita vairākas reizes « uztaurē», lai cieminieki zinātu, ka veikals ir klāt.
- Nedaudz smieklīgs likās fakts, ka jau autoskolā viņiem māca pirms līkuma divreiz uztaurēt, lai pretim braucošie zinātu, ka tu tūlīt iebrauksi līkumā.