pamiecēt
pamiecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamiecēju | pamiecējam | pamiecēju | pamiecējām | pamiecēšu | pamiecēsim |
| 2. pers. | pamiecē | pamiecējat | pamiecēji | pamiecējāt | pamiecēsi | pamiecēsiet, pamiecēsit |
| 3. pers. | pamiecē | pamiecēja | pamiecēs | |||
Pavēles izteiksme: pamiecē (vsk. 2. pers.), pamiecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamiecējot (tag.), pamiecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamiecētu
Vajadzības izteiksme: jāpamiecē
Neilgu laiku, mazliet miecēt.
Avoti: LLVV