pamīcīt
pamīcīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamīcu | pamīcām | pamīcīju | pamīcījām | pamīcīšu | pamīcīsim |
| 2. pers. | pamīci | pamīcāt | pamīcīji | pamīcījāt | pamīcīsi | pamīcīsiet, pamīcīsit |
| 3. pers. | pamīca | pamīcīja | pamīcīs | |||
Pavēles izteiksme: pamīci (vsk. 2. pers.), pamīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamīcot (tag.), pamīcīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamīcītu
Vajadzības izteiksme: jāpamīca
Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mīklu samaisa, pamīca, līdz viendabīga un tad uzraudzē.
- Tad to var izņemt, nedaudz pamīcīt, lai tā vieglāk padodas.
- Kad dienu šādi pamīca mālu, pat virpot vairs negribas.
- Kādu laiku mīklu pamīca, kamēr tā ir vienveidīga.
- Tika pamīcītas dažas automašīnas, jo bija pacietīgie, bet bija arī nepacietīgie.