slidināt
slidināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slidinu | slidinām | slidināju | slidinājām | slidināšu | slidināsim |
| 2. pers. | slidini | slidināt | slidināji | slidinājāt | slidināsi | slidināsiet, slidināsit |
| 3. pers. | slidina | slidināja | slidinās | |||
Pavēles izteiksme: slidini (vsk. 2. pers.), slidiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slidinot (tag.), slidināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slidinātu
Vajadzības izteiksme: jāslidina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
2.Slīdināt1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slidinot pirkstus uz augšu, uz leju, kārtīgi izberzē ausis.
- Džīna slidināja rokas augšup pa Djūka stilbiem un iekārtojās viņa klēpī.
- Agrākajos testos, slidinot lejā smilšu maisus, tie izslīdēja ārpus slidkalniņa.
- Baudot ziemas priekus, gadu gadiem Alūksnē bērni slidinās no Jāņkalniņa. “
- Ignate sēdēja zālē, slidināja lecamauklas čūsku un sāka palaisties slinkumā.