uzmutuļot
uzmutuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmutuļoju | uzmutuļojam | uzmutuļoju | uzmutuļojām | uzmutuļošu | uzmutuļosim |
| 2. pers. | uzmutuļo | uzmutuļojat | uzmutuļoji | uzmutuļojāt | uzmutuļosi | uzmutuļosiet, uzmutuļosit |
| 3. pers. | uzmutuļo | uzmutuļoja | uzmutuļos | |||
Pavēles izteiksme: uzmutuļo (vsk. 2. pers.), uzmutuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmutuļojot (tag.), uzmutuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmutuļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzmutuļo
1.Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par putekļiem, dūmiem u. tml.
1.1.transitīvs
2.Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
2.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo.
2.2.pārnestā nozīmē Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
3.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
3.1.Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) – parasti par domām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad katliņš vēlreiz uzmutuļojis, Čarlīne to aizdomīgi apošņā.
- Trūcīgāko Parīzes kvartālu ielās rosais ņudzeklis uzmutuļo asinis un ved mūs pretī pārsteigumiem.
- Te piepeši mežā atskanēja skaļi kaujas saucieni un pēkšņi visapkārt mežā uzmutuļoja kaujas troksnis.
- Stacijas bārā atkal uzmutuļoja visas šaubas un atkal uzradās visvienkāršākais jautājums: kas šeit notiek?
- Bet gandrīz tajā pašā mirklī Kristā uzmutuļoja arī citas bailes — bailes meitenes priekšā kļūt par gļēvuli.