uzšūpot
uzšūpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšūpoju | uzšūpojam | uzšūpoju | uzšūpojām | uzšūpošu | uzšūposim |
| 2. pers. | uzšūpo | uzšūpojat | uzšūpoji | uzšūpojāt | uzšūposi | uzšūposiet, uzšūposit |
| 3. pers. | uzšūpo | uzšūpoja | uzšūpos | |||
Pavēles izteiksme: uzšūpo (vsk. 2. pers.), uzšūpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšūpojot (tag.), uzšūpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšūpotu
Vajadzības izteiksme: jāuzšūpo
1.Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
1.1.Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puisis ir tautumeitu uzšūpojis augstu gaisā – līdz bērzu galotnēm.
- kādu brīdi uzšūpo to būdas vientulībā,
- Ārpus valsts robežām Džūdiju Denču slavas virsotnēs, protams, uzšūpoja viņas dalība kulta filmās par Džeimsu Bondu.
- Viņš lēnām uzšūpoja gan savu veselo, gan īso roku tā, ka tās iezīmēja debesu plašumu, un viņa stāvs veidoja līku krustu.
- Kādreiz, kad mammītei pienāca 50. jubileja, viņu nosēdināja uz krēsla, uzsedza uz pleciem sagšu – uzšūpoja un viss, vecums klāt!»