pietvaikot
Lietojuma biežums :
pietvaikot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.intransitīvs Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
2.transitīvs Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri