novecot
Lietojuma biežums :
novecot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
1.1.Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
2.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
2.1.Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
Stabili vārdu savienojumiMorāli novecot (arī nolietoties).
3.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
4.joma: valodniecība; parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri