novēcināt
novēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novēcinu | novēcinām | novēcināju | novēcinājām | novēcināšu | novēcināsim |
| 2. pers. | novēcini | novēcināt | novēcināji | novēcinājāt | novēcināsi | novēcināsiet, novēcināsit |
| 3. pers. | novēcina | novēcināja | novēcinās | |||
Pavēles izteiksme: novēcini (vsk. 2. pers.), novēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novēcinot (tag.), novēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novēcinātu
Vajadzības izteiksme: jānovēcina
1.Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Roks novēcina roku, un informācija tiek pārkopēta viņa viedpulkstenī.
- – Klāj vaļā, – viņš plašā žestā novēcināja roku.
- Viņa novēcināja roku gandrīz nevērīgā žestā, un grieztā brūce zēna rokā acumirklī sadzija.
- — Kaža nicīgi novēcina roku.
- Kontroles ierēdņiem viņš novēcināja gar degunu pasi, kas bija uz tā paša vārda kā karte, un tika palaists bez jebkādiem šķēršļiem.