novecēt
Lietojuma biežums :
novecēt apvidvārds
1.Novecot.
2.Būt kādu laiku neapstrādātam (par lauku).
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patiesi, viņš neliekas nenieka novecējis, līdzīgi divreiz par kādu vecāks.
- Seja visiem nedabiski novecējusi un pārmērīgi nopietna.
- Bitiņš stāv sakucis un novecējis, līdzīgs priesterim, kurš nolēmis upuri rituāla ugunīm un duncim.
- Kas žēlo tagad šo meitiņu, kuru staipīji līdzi pusi dienas, reibinādams viņu ar visādiem novecējuša lovelasa, intelektuāļa un piedevām dzejnieka vilinājumiem?!...
- Pie viņa mājām Nakts Saimnieks sarīkojis nezin ko, bet, kad no rīta nelaimīgais uzdrīkstējās atšaut durvis un parādīties jūsu ziņkāres pilnajām acīm, viņa mati bija nosirmojuši balti un seja sačunkurojusies un novecējusi par kādiem desmit gadiem.