noveikt
noveikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noveicu | noveicam | noveicu | noveicām | noveikšu | noveiksim |
| 2. pers. | noveic | noveicat | noveici | noveicāt | noveiksi | noveiksiet, noveiksit |
| 3. pers. | noveic | noveica | noveiks | |||
Pavēles izteiksme: noveic (vsk. 2. pers.), noveiciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noveicot (tag.), noveikšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noveiktu
Vajadzības izteiksme: jānoveic
1.Ar piepūli tikt galā (ar ko).
2.Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
3.Pieveikt (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šī uzvara uzskatāma par Dieva brīnumu, jo mazs kaŗaspēks bija noveicis 90 000 ienaidnieku un piespiedis viņus bēgt.
- Noveic agrākos feodālos ( šķira) virsaišus, bet negrib pieņemt tautas izvēlētos.
- Ķeizara vienojošā ideja tika noveikta no šķirojošā nacionālisma, kas ir tagad pretstats kristiānismam!
- Tur saļimst noveiktais, par viņu nosmejas,
- Labāk liecies nu uz sevi; tagad Tu tiec par sevi skaidrībā, noveic ciltstēvu un.