novējot
novējot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novējoju | novējojam | novējoju | novējojām | novējošu | novējosim |
| 2. pers. | novējo | novējojat | novējoji | novējojāt | novējosi | novējosiet, novējosit |
| 3. pers. | novējo | novējoja | novējos | |||
Pavēles izteiksme: novējo (vsk. 2. pers.), novējojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novējojot (tag.), novējošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novējotu
Vajadzības izteiksme: jānovējo
1.Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pacēla kafijas tasīti, novējoja balzama smarža.
- Novējoja pirkstu spēle tukšumā tverot,
- Viņa iemeta sairušo pelēko lāvu zālē, ka novējoja un noplakšķēja vien, tad ienira neapdzīvotajā kambarī.
- Savu degunu sargājot, Čarlīne pašāvusi tam priekšā roku un sajūt novējojam ērgļa cirtienu – tik tuvu tas bijis!
- Novējo vārtrūmes smaka